Latvijas Augstākā tiesa (turpmāk – Tiesa) analizēja (lieta SKC-618/2018) maksātnespējas administratora (turpmāk – administrators) lomu maksātnespējas procesā. Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumu (turpmāk – Likums) administratora galvenais pienākums ir nodrošināt maksātnespējas procesa efektivitāti un likumību (26.2. pants).
Šis Likuma pants nav tikai deklaratīvs. Tas uzliek administratora juridisku pienākumu piešķirt prioritāti maksātnespējas procesa likumībai un efektivitātei, proti, vispirms būt lojālam pret likumu.
Lai gan administrators ir lojāls arī pret kreditoriem un parādnieku (maksātnespējīgo uzņēmumu), tomēr šāda lojalitāte nevar būt augstāka par lojalitāti pret likumu.
Saistībā ar citiem likuma noteikumiem (20., 21. un 22. pants), kas paredz, ka administrators maksātnespējas procesu pārvalda taisnīgi un novērš iespējamos interešu konfliktus, no likuma sistēmiskās interpretācijas ir skaidrs, ka administratoru nevar uzskatīt par vienkāršu kreditoru un parādnieka pārstāvi.
Būtībā administrators pilda oficiālas publiskas funkcijas un tam ir uzticētas publiskas pilnvaras. To apliecina arī fakts, ka administratora statuss tiek piešķirts maksātnespējas administratora direktoram un administrators, pildot savas funkcijas, tiek uzskatīts par valsts amatpersonu.
Kā persona, kurai uzticētas valsts varas funkcijas, administrators nevar savas intereses izvirzīt augstāk par likumīgas un efektīvas maksātnespējas procedūras interesēm. Likums piešķir administratoram paplašinātas pilnvaras, kas ietver arī tiesības pieprasīt un saņemt no parādnieka visus dokumentus, ietekmēt parādnieka un tā amatpersonu statusu un celt prasības pret viņiem. Tomēr šādas administratora pilnvaras un
varas ir jāīsteno godprātīgi un stingri ievērojot likuma prasības.
Tas attiecas ne tikai uz galvenajām tiesas uzraudzītajām maksātnespējas procedūrām, bet arī uz atsevišķām tiesas prasībām, ko administrators cēlis pret trešajām personām (piemēram, amatpersonām, ar parādnieku saistītām personām vai līgumslēdzējiem). Ja administrators pienācīgi neievēro savam valsts statusam piemērojamos standartus un ar to saistītos pienākumus saskaņā ar likumu, tas var būt pamats administratora juridiskai atbildībai saskaņā ar
likumu.
2018. gada jūnijs
Autors: Armands Skudra
armands.skudra@su.lv